Battlestar Galactica miniLARPa recenzija

Tātad pēc ilgākas pauzes, pirms nedēļas solītā otra LARPa recenzija. (darbošanās ap Epictail ir nedaudz aizņēmusi padaudz prātu) Ja vēl atceraties iepriekšējā nedēļā, svētdien (12. aprīlī) man bija iespēja aizbraukt līdz mežam kaut kur Baldones apvidū un paspēlēties kā PC "Battlestar Galactica" minilarpā (seriālu neesmu skatījies, bet nolēmu uzticēties DJ solījumam, ka tam nebūs nozīme).

In-game atskats

Mani sauc Džonsijs, es esmu otrais pilots, vai, precīzāk, nu jau pirmais. Kā par tādu kļuvu? Lūk, šādi. Vienu reizi pēc neveiksmīga manevra mūsu kuģi notrieca sailonu raķete, un atjēdzāmies uz Kaprikas ar beigtu pirmo pilotu un metāla kaudzi kosmoskuģa vietā. Par laimi šams paspēja pirms atstiepšanās iedod mums karti un koordinātes radiotornim, no kura var pārraidīt signālu, kas ļautu izsaukt kādus savējos, kas mūs savāktu. Vienīgā problēma bija tāda, ka visa šī teritorija bija galvenokārt sailonu kontrolē, tāpēc mums vajadzēja ļoti uzmanīties.

Par laimi bijām gana labi nokomplektēti: uz kuģa atrados es - pilots ar divām "ļoti tuvas darbības" pistolēm un ķiveri, lai aizsargātu savas vērtīgās pilota smadzenes, 2 desantnieki ar triecienšautenēm, viens pretošanās kustības dalībnieks ar tālākas darbības pistoli, civilais ar pamatīgiem "ārstēšanās līdzekļiem" un vēl inženiere ar rozā āmuru.

Apglabājuši pilotu, steidzīgi devāmies ceļā. Uzkrāvu sev mugurā pamatīgu mugursomu ar proviantu un dzeramo ūdeni, un kātoju blakus pārējiem pa ceļu. Pēc kāda brīža nonācām pie krustojuma un aizgājām pa labi (jo karte bija diezgan neskaidra). Tad atkal pa kreisi gar stigu, un es saņēmu signālu, ka esam novirzījušies no kursa. Tā kā vairums nevēlējās iet atpakaļ, devāmies uz priekšu. Tad radās konflikts, jo daļa vēlējās iet taisni uz spridzekļu noliktavu, taču es uzstāju kopā ar pretošanās kustības dalībnieku, ka jāiet pa kreisi, lai mēs atkal nonāktu uz ceļa, kur bija signāls. Tā kā biju vienīgais pilots, pārējiem nācās piekāpties.

Nonākuši uz ceļa un sakalibrējuši lokāciju, tikām pārsteigti ar sailonu uzbrukumu. No sailonu kararatiem izbira 2 spīdīgi un 1 apsūbējis modelis un atklāja uguni pa mums. Šajā mirklī es sapratu, ka manas pistoles nekam neder, jo to tāldarbība ir nekāda. Par laimi to atrisināja desantnieka Axela superierocis, uz kuru paļāvāmies visu atlikušo misijas laiku.

Devāmies tālāk līdz padzirdējām trokšņus un nogājām no ceļa, kur mums atkal uzbruka sailoni. Šoreiz sanāca negadījums, un kaut kādu iemeslu dēļ Axela šaujamais tika pazaudēts, un arī man nācās iesaistīties kaujā. Par laimi man pretī stāvošais sailons bija iztērējis visas lodes un nāca tuvcīņā lēnā gaitā, un es mežonīgi bēgdams atšāvos no 2 m attāluma, līdz tas bija pagalam.

Atbrīvojām pie koka piesietu aizdomīgu sievieti, kuru turēja gūstā cita aizdomīga sieviete. Abas varēja būt sailoni, tāpēc ņēmām tās ciet līdzi, lai ved uz noliktavu.

Pēc vēl vienas apšaudes dabūjām spridzekļus. Kaujas laikā atklājās, ka gan viena, gan pēc tam otra sieviete bija sailones, tāpēc tās nācās atšaut, un tad devāmies tālāk uz sailonu torni. Tie blieza pa mums ar raķešmetēju, bet Axelautomāts atkal visu izglāba. Uzspridzinājām bāzi, un devāmies meklēt torni. Pa ceļam satikām kaut kādu austrumnieciska paskata jaunavu, kura meklēja Dēmetras statuju.

Beigās notika liela cīņa pie mūsu torņa, kurā pamanījos pamatīgi savainoties 2 vai pat 3 reizes, taču 2 vai 3 ambrozija šļirces mani izglāba. Pie torņa man izdevās tikt galā īsajā laika posmā ar vienu no drošības kodiem, un izsaucām kuģi. Sašāvām 2 sailonu kuģus un devāmies atpakaļ uz kosmosa staciju: es, abi desantnieki un laikam inženiere. Dēmetras statuju aizmirsām paņemt.


Pati recenzija

Lai arī "Battlestar Galactica" bija lieliska pastaiga brīvā dabā 4 ar pus stundu garumā, un DJ tajā bija ieguldījis pamatīgu darbu, man spēle kopumā nepatika. Pamēģināšu paskaidrot kāpēc.

Šis bija skaidri definēts action LARP (tāda arī bija DJ premisa), kas nozīmē, ka galvenais tajā bija vairākas epizodes ar apšaudēm. Diemžēl, es nekad neesmu bijis BB šaujamo fans, jo man liekas, ka tiem ir daudzas problēmas, un, manuprāt, DJ spēle apstiprināja tikai šīs problēmas man vēl vairāk. Attiecīgi nevienu no kaujām tā īpaši neizbaudīju, un tā kā tās bija šīs spēles centrālais elements, kā jau action larpam, attiecīgi arī pati spēle pārāk negāja pie sirds. Alternatīvā izklaide - socializēšanās ar NPC un PC neko īpaši nenotika, jo es pasauli nepazīstu, un neviens arī pārāk ne ar kādu role playingu nenodarbojās.

Tātad pāris konkrēti ieteikumi vai iebildumi pret to, kas bija spēlē, no manas puses (kuri ir subjektīvi, protams):

1. Kaut kas jādara ar BB kaujām. Es nezinu, kā risināt fundamentālo problēmu - lodes nevar just, vai arī tās sāpīgi trāpa pa seju (kas mani pārāk nesatrauc) Tāpat nezinu, cik reāli ir vienādot visiem ieročus (visiem slikti, vai visiem kruti, kas laikam nav iespējams).

Sliktās pistoles ir tik sliktas, ka tuvcīņa ir daudz foršāks variants (kā rezultātā pēdējā kauja izvērtās par kaut kādu absurdu pseido tuvcīņas kauju) - tā tam nevajadzētu būt. To varētu novērst ar sistēmu, kurā personāžiem ir daudz mazāk hitu. Tu neriskētu nevienam skriet klāt, zinot, ka nomirsi pēc pirmajiem pāris trāpījumiem. Bet tas, protams, atņemtu zināmu light-hearted elementu spēlei, bet cīņas iespējams būtu vairāk balansētas, ja patiesi būtu bail, ka tev var trāpīt.

2. IMO, elements, ka divi PC ir sailoni bija pilnīgi lieks. Vienkārši nav tā, ka man kremtu, ka "esmu apkrāpts". Drīzāk tas vispār nespēlēja nekādu lomu spēlē, un tam nebija nekādas nozīmes. Tas bija tādā līmenī, kā spēles beigās mans biedrs pateiktu "starp citu visu to laiku, kad mēs kopā sitām dēmonus, es patiesībā biju pateicis tev savu viltus vārdu, nevis īsto!" Ak tā, well, whatever.

3. To pašu varētu teikt par sociālo situāciju ar divām sailonēm. Viņu atmaskošanās un nodošana kaut kā atrisinājās ļoti neizteiksmīgi - piedevām ir pagrūti turēt uz grauda kaut ko, kam tāpat vajag ļoti daudz šāvienus, lai viņu nošautu. Attiecīgi, pat ja mums tiek iedoti kaut kādi nodevējNPC, mums tas fundamentāli neko nemainīja spēles procesā.

4. Iespējams, ka šī pati problēma bija vienādajās kaujās. Tās visas (ar pāris izmaiņām) bija vienādas apšaudes pret vieniem un tiem pašiem pretiniekiem. Tur prasījās kaut kādas variācijas (ātrie tuvcīņas pretinieki, lēnie, smagie kluči utt.), bet tas, protams, būtu nākamais solis pēc pašu BB kauju "salabošanas", ja vien tas ir iespējams.

5. Es in a way pat domāju, ka sausiņi un ūdens nebija pārāk svarīgi, jo šis jau nebija atmosfēras larps, bet gan action larps, kas nozīmē, ka tā kā tiem in-game mehānikas nozīmes nebija, tie kā tādi nebija svarīgi (lai gan no sākuma man tie uzbūra mazu atmosfēras sajūtu, kad DJ tos piešķīra).

6. Es galīgi tā arī neko nesapratu, kas tur bija ar to Dēmetras statuju. Zināju tikai to, ka mums jātiek pie kuģa, bet kas tā par statuju un kas tur notika ar to jaunavu, un kāpēc tā jāsavāc, man nebija skaidrs, un mani apmulsināja.

7. Šī nav GM vaina, bet iespējams, ka mani nedaudz izsita no sliedēm, PC sākotnējā nevēlēšanās sadarboties ar GM, bet gan iet savu ceļu, kas man likās absurdi, jo mēs visi zinājām, ka DJ šo spēli rīko viens pats, un tur nekā nebūs. Tā, IMO, bija lieka spītēšanās un vēlme būt nelineāriem, kas ir lieki pilnīgi lineārā action larpā, un tikai radītu nabaga GMam vēl vairāk liekas problēmas, izmisīgi pārkārtojot lokācijas un konstatējot, ka nekas nenotiek, kā plānots. Kāda ir jēga čakarēt cilvēkus? (mēs, starp citu, teorētiski skaitījāmies visi uzsprāguši mīnu laukā)

8. Izprintētās kartes bija lai arī stilīgas, bet pārāk nefunkcionākas, kas arī noveda pie mūsu pirmās novirzīšanās no ceļa. Droši vien labāk būtu tomēr ziedot atmosfēriskumu par labu rūpīgāk iezīmētām "taciņām" un "mērķiem", ja vien sektori nespēlētu pamatīgāku lomu kaut kā meklēšanā (bet tas šajā spēlē nebija premisa).

Pozitīvais

Lai nerastos iespaids, ka es te tikai zākāju spēli, gribu uzslavēt tās GM un NPC arī. Pirmkārt, vienam pašam to visu uzsliet (ja pareizi saprotu, ka pa lielam tas bija viena paša paveikts) ir fantastisks darbs. Visas spēles laikā varēja redzēt, ka tajā ir ieguldīts pamatīgs darbs. Bija izstrādāti noteikumi, piemeklēti cilvēki, sagatavoti tērpi (nevaru vien beigt apbrīnot folijā ietītos sailonu NPC!), atrasts jauks poligons un galvenais sagatavotas pamatīgas lokācijas un rekvizīti (lietas, kas bieži vien sagādā pamatīgas galvassāpes GMiem). Man viennozīmīgi patika ideja par minamajām mantiņām kā spēles in-game puzzle elementiem.

Attiecīgi tieši no meistarošanas viedokļa man ir grūti kritizēt DJ, kurš, ja es pareizi saprotu, bija sagatavojis saskrūvējamus torņus, mīklas, šaujamos, spridzekļus, statuju un visu pārējo. Es viennozīmīgi biju impressed. Jo parasti LARPos mēdzu pieķert sevi pie domas, "kas tad vēl nav sagatavots", tad te bija otrādi "wow, ir sagatavots kaut kas tāds!"

Tāpēc, no tāda viedokļa tas ir veiksmīgs pieteikums kā GMam, un es, teiksim, noteikti ņemtu viņu kādas spēles veidošanas komandā, jo zinu, ka visvisādu sīkumu sagatavošana un organizatoriskās padarīšanas ir svarīgas lietas, taisot spēles. Manuprāt, galvenokārt spēle nebija manās acīs tik veiksmīga tieši BB kauju kā tādu problēmātiskajam raksturam, nevis tāpēc, ka tā būtu slikti rīkota. Still, IMO, ir vērts darboties komandā, jo vairāki cilvēki allaž spēj ērtāk identificēt potenciālaš problēmas, game-breakerus vai vienkārši liekus elementus.

Kaudzēm bildes no spēles ir atrodamas šķiet, ŠEIT. (ja vien šī galerija nav privāta)