Īsti, dzīvi, reāli "supervaroņi"

Video sižets par reāliem "supervaroņiem", kas slēpušies zem maskas un uzvilkuši apenes pa virsu treniņbiksēm, cīnās ar dažādiem bandītiem un noziedzniekiem Cincinnati (ASV) ielās. Viedokļi?

Rīt sākas teroristu larps

Un daži pazīstami cilvēki tur piedalās:
http://www.kurbijkurne.lv/forums/..darkJedi
http://www.kurbijkurne.lv/forums/..AivvInxBuss

P.S.
Tālāk sāk ritēt runa par masveida izv..masāžām, tā kā ir vērts palasīt.

Kabineta larps: "Otra puse karaļvalsts"

EAE games presents... pagājušā gada Latkona kabineta larpa "Fantasikls" veidotāji (kas sevi dēvē par EAE jeb Ego Asserus Erus (atzīšos, nezinu, ko šis nosaukums nozīmē, bet ar Google palīdzību atklāju, ka

ERUS

Endorectal ultrasound. A procedure in which a probe that sends out high-energy sound waves is inserted into the rectum.

) arī šogad grasās piedāvāt kabLARPu tikai citu: "Otra puse karaļvalsts". Vēl izskatās, ka tas nenotiks Latkona 2009 ietvaros, bet kādā citā laikā, kas, jāatzīst, manuprāt varētu būt trūkums, jo larps Latkona laikā ir tāda kā tradīcija un šķiet apmeklējums tur garantēts.

Jebkurā gadījumā sīkāk par spēli varam lasīt tur, kur parasti: Kurbijkurnes Brīvdabas lomu spēļu sadaļā. Galvenais, tātad, manuprāt:

• rīko pag.gada Latkona larpa "Fantasikla" meistari
• tā ir kabineta lomu spēle tipiskā pasaku fantasy settingā
• galvenokārt izteikti virtuāla spēle
  
• spēlētāju rīcībā būs dažādas maģijas un tie spēs gūt vīzijas un pareģojumus
• rasu ierobežojumu nav (ti., varat būt elfs, milzis vai gnoms), bet ja būsiet pārāk maza auguma, jums būs jānēsā īpaša plāksnīte (rasisms, if you ask me..)
  

Latkons 2009

Paklīdušas baumas, ka Dii (pazīstama arī kā North**ch) rīko Latkonu 2009. Visiem interesentiem iet šeit.

Kas ir kons? Šajā kontekstā tas ir tāds ikgadējs līdzīgi domājošo frīku satusējums par fantasy, sci-fi, larp tēmu. Latkons ir kons, kas notiek Latvijā. (Mēs, piemēram, pagājušogad bijām uz Lithuanicon'u, kas tobrīd skaitījās Baltkons...) Šī pasākuma ietvaros notiek tērpu demonstrācijas, maza formāta lomu spēles, galda spēļu turnīri, tiek lasītas lekcijas un organizētas atklātas diskusijas par dažādām tēmām, un pēdējos gados ļoti populāras ir dažādu vasaras brīvdabas lomu spēļu (larpu) prezentācijas ar filmiņām. Tāpat, protams, notiek dzeršana. Katrā ziņā, tā ir iespēja ietusēt ar līdzīgi domājošiem par tēmu. Šogad, kā noprotu, Latkons notiek maija beigās, 30.-31. 05.

Te var palasīties, kā gāja 2008. gada Latkonā.

Ubunchu -- manga par ēēē,,,Ubuntu (Linux)...ēē,,,

Tā ir manga (t.i., japāņu komikss ar lielām acīm) par ...erm... to, cik forši ir lietot linuksu. Kā arī droši vien par attiecībām arī. Laikam domāts bērniem or smth.

P.S.
Komikss, protams, ir pieejams bez maksas.

BDLS Senlatvieši VI: Atdzimšana

Kā jau Farliner PHUN 3.0 pasākumā bija atklājis, šovasar mūs sagaida jauna slavenās (pirmās?) latviešu lomu spēļu sērijas "Senlatvieši" reinkarnācija: "Senlatvieši VI: Atdzimšana". Sīkāk par spēli var palasīties Farlinera postā Kurbijkurnē, bet galvenais, manuprāt:

• spēle faktiski ir dažādu senlatvisku sacensību apkopojums ar papildus lomu spēles elementiem (sižetu, atmosfēru un tā)
  
• tā ir pamatā komandu spēle bez individuālistiem
• tērpu prasības: no 3 metriem izskatās adekvāti (bail izmantot vārdu autentiski)
• koka/tekstolīta ieroči, bruņas sedz to, ko sedz
• notiek 27. un 28. jūnijā
  

Viedokļi, komentāri? Man personīgi šķiet, ka šāda settinga LARP'a pēdējā laikā gandrīz vai iztrūcis. Un ideja par senlatviešu olimpiskajām spēlēm, lai arī nav pārāk vilinoša klasiskā fantasy "glābjam pasauli" koncepta ietvaros, tomēr garantē daudzpusīgu aktivitāti, kas viennozīmīgi ir ļoti labi. Brauksiet?

BlackIsle atliekas (Obsidian) taisīs Fallout: New Vegas

Mkay, virsrakstā ir lasāma galvenā šīs ziņas vērtība. Bezda ir oficiāli apstiprinājusi, ka tiek veidota jauna spēle Fallout universā un to darinās Obsidian Entertainment. Ja vēl nezinājāt, viņu kontā ir spēles KOTOR2, NWN2, kas nebija ideālas, bet lepojās ar diezgan RPG-heavy saturu un nelineārisma nosliecēm. Kā nu ne -- viņu rindās ir cilvēki (piemēram Kriss Avelonis..) no leģendārās BlackIsle Studios, kas savulaik radīja Fallout tādu, kādu to mēs zinām un mīlam (tobiš, bez cipariņa 3). Interesanti, ka Bezdas pārstāvji norāda, ka tas nebūs Fallout3 sīkvels bet spēle Fallout pasaulē ar geimpleju līdzīgu kā Fallout3.

Esmu mēreni ieintriģēts. Tas varētu būt Fallout3, kuru mēs gaidījām.

P.S.
Err..es iedomājos, ka ne visi zina, kas ir Fallout. Nejaukt ar Fallout3.

Vins Dīzelis spēlē(ja?) DnD

Videointervija ar slaveno aktieri un faktiski popkultūras macho etalonu Vinu Dīzeli (Vin Diesel) par vienu no gīkiskākajiem hobijiem - galda RPG.

Vai tagad viņš jūsu acīs ir kļuvis par lūzeru, vai arī tieši otrādi - viņa atzīšanās tikai nostiprina viņa cool'uma auru? Komentējiet.

Battlestar Galactica miniLARPa recenzija

Tātad pēc ilgākas pauzes, pirms nedēļas solītā otra LARPa recenzija. (darbošanās ap Epictail ir nedaudz aizņēmusi padaudz prātu) Ja vēl atceraties iepriekšējā nedēļā, svētdien (12. aprīlī) man bija iespēja aizbraukt līdz mežam kaut kur Baldones apvidū un paspēlēties kā PC "Battlestar Galactica" minilarpā (seriālu neesmu skatījies, bet nolēmu uzticēties DJ solījumam, ka tam nebūs nozīme).

In-game atskats

Mani sauc Džonsijs, es esmu otrais pilots, vai, precīzāk, nu jau pirmais. Kā par tādu kļuvu? Lūk, šādi. Vienu reizi pēc neveiksmīga manevra mūsu kuģi notrieca sailonu raķete, un atjēdzāmies uz Kaprikas ar beigtu pirmo pilotu un metāla kaudzi kosmoskuģa vietā. Par laimi šams paspēja pirms atstiepšanās iedod mums karti un koordinātes radiotornim, no kura var pārraidīt signālu, kas ļautu izsaukt kādus savējos, kas mūs savāktu. Vienīgā problēma bija tāda, ka visa šī teritorija bija galvenokārt sailonu kontrolē, tāpēc mums vajadzēja ļoti uzmanīties.

Par laimi bijām gana labi nokomplektēti: uz kuģa atrados es - pilots ar divām "ļoti tuvas darbības" pistolēm un ķiveri, lai aizsargātu savas vērtīgās pilota smadzenes, 2 desantnieki ar triecienšautenēm, viens pretošanās kustības dalībnieks ar tālākas darbības pistoli, civilais ar pamatīgiem "ārstēšanās līdzekļiem" un vēl inženiere ar rozā āmuru.

Apglabājuši pilotu, steidzīgi devāmies ceļā. Uzkrāvu sev mugurā pamatīgu mugursomu ar proviantu un dzeramo ūdeni, un kātoju blakus pārējiem pa ceļu. Pēc kāda brīža nonācām pie krustojuma un aizgājām pa labi (jo karte bija diezgan neskaidra). Tad atkal pa kreisi gar stigu, un es saņēmu signālu, ka esam novirzījušies no kursa. Tā kā vairums nevēlējās iet atpakaļ, devāmies uz priekšu. Tad radās konflikts, jo daļa vēlējās iet taisni uz spridzekļu noliktavu, taču es uzstāju kopā ar pretošanās kustības dalībnieku, ka jāiet pa kreisi, lai mēs atkal nonāktu uz ceļa, kur bija signāls. Tā kā biju vienīgais pilots, pārējiem nācās piekāpties.

Nonākuši uz ceļa un sakalibrējuši lokāciju, tikām pārsteigti ar sailonu uzbrukumu. No sailonu kararatiem izbira 2 spīdīgi un 1 apsūbējis modelis un atklāja uguni pa mums. Šajā mirklī es sapratu, ka manas pistoles nekam neder, jo to tāldarbība ir nekāda. Par laimi to atrisināja desantnieka Axela superierocis, uz kuru paļāvāmies visu atlikušo misijas laiku.

Devāmies tālāk līdz padzirdējām trokšņus un nogājām no ceļa, kur mums atkal uzbruka sailoni. Šoreiz sanāca negadījums, un kaut kādu iemeslu dēļ Axela šaujamais tika pazaudēts, un arī man nācās iesaistīties kaujā. Par laimi man pretī stāvošais sailons bija iztērējis visas lodes un nāca tuvcīņā lēnā gaitā, un es mežonīgi bēgdams atšāvos no 2 m attāluma, līdz tas bija pagalam.

Atbrīvojām pie koka piesietu aizdomīgu sievieti, kuru turēja gūstā cita aizdomīga sieviete. Abas varēja būt sailoni, tāpēc ņēmām tās ciet līdzi, lai ved uz noliktavu.

Pēc vēl vienas apšaudes dabūjām spridzekļus. Kaujas laikā atklājās, ka gan viena, gan pēc tam otra sieviete bija sailones, tāpēc tās nācās atšaut, un tad devāmies tālāk uz sailonu torni. Tie blieza pa mums ar raķešmetēju, bet Axelautomāts atkal visu izglāba. Uzspridzinājām bāzi, un devāmies meklēt torni. Pa ceļam satikām kaut kādu austrumnieciska paskata jaunavu, kura meklēja Dēmetras statuju.

Beigās notika liela cīņa pie mūsu torņa, kurā pamanījos pamatīgi savainoties 2 vai pat 3 reizes, taču 2 vai 3 ambrozija šļirces mani izglāba. Pie torņa man izdevās tikt galā īsajā laika posmā ar vienu no drošības kodiem, un izsaucām kuģi. Sašāvām 2 sailonu kuģus un devāmies atpakaļ uz kosmosa staciju: es, abi desantnieki un laikam inženiere. Dēmetras statuju aizmirsām paņemt.


Pati recenzija

Lai arī "Battlestar Galactica" bija lieliska pastaiga brīvā dabā 4 ar pus stundu garumā, un DJ tajā bija ieguldījis pamatīgu darbu, man spēle kopumā nepatika. Pamēģināšu paskaidrot kāpēc.

Šis bija skaidri definēts action LARP (tāda arī bija DJ premisa), kas nozīmē, ka galvenais tajā bija vairākas epizodes ar apšaudēm. Diemžēl, es nekad neesmu bijis BB šaujamo fans, jo man liekas, ka tiem ir daudzas problēmas, un, manuprāt, DJ spēle apstiprināja tikai šīs problēmas man vēl vairāk. Attiecīgi nevienu no kaujām tā īpaši neizbaudīju, un tā kā tās bija šīs spēles centrālais elements, kā jau action larpam, attiecīgi arī pati spēle pārāk negāja pie sirds. Alternatīvā izklaide - socializēšanās ar NPC un PC neko īpaši nenotika, jo es pasauli nepazīstu, un neviens arī pārāk ne ar kādu role playingu nenodarbojās.

Tātad pāris konkrēti ieteikumi vai iebildumi pret to, kas bija spēlē, no manas puses (kuri ir subjektīvi, protams):

1. Kaut kas jādara ar BB kaujām. Es nezinu, kā risināt fundamentālo problēmu - lodes nevar just, vai arī tās sāpīgi trāpa pa seju (kas mani pārāk nesatrauc) Tāpat nezinu, cik reāli ir vienādot visiem ieročus (visiem slikti, vai visiem kruti, kas laikam nav iespējams).

Sliktās pistoles ir tik sliktas, ka tuvcīņa ir daudz foršāks variants (kā rezultātā pēdējā kauja izvērtās par kaut kādu absurdu pseido tuvcīņas kauju) - tā tam nevajadzētu būt. To varētu novērst ar sistēmu, kurā personāžiem ir daudz mazāk hitu. Tu neriskētu nevienam skriet klāt, zinot, ka nomirsi pēc pirmajiem pāris trāpījumiem. Bet tas, protams, atņemtu zināmu light-hearted elementu spēlei, bet cīņas iespējams būtu vairāk balansētas, ja patiesi būtu bail, ka tev var trāpīt.

2. IMO, elements, ka divi PC ir sailoni bija pilnīgi lieks. Vienkārši nav tā, ka man kremtu, ka "esmu apkrāpts". Drīzāk tas vispār nespēlēja nekādu lomu spēlē, un tam nebija nekādas nozīmes. Tas bija tādā līmenī, kā spēles beigās mans biedrs pateiktu "starp citu visu to laiku, kad mēs kopā sitām dēmonus, es patiesībā biju pateicis tev savu viltus vārdu, nevis īsto!" Ak tā, well, whatever.

3. To pašu varētu teikt par sociālo situāciju ar divām sailonēm. Viņu atmaskošanās un nodošana kaut kā atrisinājās ļoti neizteiksmīgi - piedevām ir pagrūti turēt uz grauda kaut ko, kam tāpat vajag ļoti daudz šāvienus, lai viņu nošautu. Attiecīgi, pat ja mums tiek iedoti kaut kādi nodevējNPC, mums tas fundamentāli neko nemainīja spēles procesā.

4. Iespējams, ka šī pati problēma bija vienādajās kaujās. Tās visas (ar pāris izmaiņām) bija vienādas apšaudes pret vieniem un tiem pašiem pretiniekiem. Tur prasījās kaut kādas variācijas (ātrie tuvcīņas pretinieki, lēnie, smagie kluči utt.), bet tas, protams, būtu nākamais solis pēc pašu BB kauju "salabošanas", ja vien tas ir iespējams.

5. Es in a way pat domāju, ka sausiņi un ūdens nebija pārāk svarīgi, jo šis jau nebija atmosfēras larps, bet gan action larps, kas nozīmē, ka tā kā tiem in-game mehānikas nozīmes nebija, tie kā tādi nebija svarīgi (lai gan no sākuma man tie uzbūra mazu atmosfēras sajūtu, kad DJ tos piešķīra).

6. Es galīgi tā arī neko nesapratu, kas tur bija ar to Dēmetras statuju. Zināju tikai to, ka mums jātiek pie kuģa, bet kas tā par statuju un kas tur notika ar to jaunavu, un kāpēc tā jāsavāc, man nebija skaidrs, un mani apmulsināja.

7. Šī nav GM vaina, bet iespējams, ka mani nedaudz izsita no sliedēm, PC sākotnējā nevēlēšanās sadarboties ar GM, bet gan iet savu ceļu, kas man likās absurdi, jo mēs visi zinājām, ka DJ šo spēli rīko viens pats, un tur nekā nebūs. Tā, IMO, bija lieka spītēšanās un vēlme būt nelineāriem, kas ir lieki pilnīgi lineārā action larpā, un tikai radītu nabaga GMam vēl vairāk liekas problēmas, izmisīgi pārkārtojot lokācijas un konstatējot, ka nekas nenotiek, kā plānots. Kāda ir jēga čakarēt cilvēkus? (mēs, starp citu, teorētiski skaitījāmies visi uzsprāguši mīnu laukā)

8. Izprintētās kartes bija lai arī stilīgas, bet pārāk nefunkcionākas, kas arī noveda pie mūsu pirmās novirzīšanās no ceļa. Droši vien labāk būtu tomēr ziedot atmosfēriskumu par labu rūpīgāk iezīmētām "taciņām" un "mērķiem", ja vien sektori nespēlētu pamatīgāku lomu kaut kā meklēšanā (bet tas šajā spēlē nebija premisa).

Pozitīvais

Lai nerastos iespaids, ka es te tikai zākāju spēli, gribu uzslavēt tās GM un NPC arī. Pirmkārt, vienam pašam to visu uzsliet (ja pareizi saprotu, ka pa lielam tas bija viena paša paveikts) ir fantastisks darbs. Visas spēles laikā varēja redzēt, ka tajā ir ieguldīts pamatīgs darbs. Bija izstrādāti noteikumi, piemeklēti cilvēki, sagatavoti tērpi (nevaru vien beigt apbrīnot folijā ietītos sailonu NPC!), atrasts jauks poligons un galvenais sagatavotas pamatīgas lokācijas un rekvizīti (lietas, kas bieži vien sagādā pamatīgas galvassāpes GMiem). Man viennozīmīgi patika ideja par minamajām mantiņām kā spēles in-game puzzle elementiem.

Attiecīgi tieši no meistarošanas viedokļa man ir grūti kritizēt DJ, kurš, ja es pareizi saprotu, bija sagatavojis saskrūvējamus torņus, mīklas, šaujamos, spridzekļus, statuju un visu pārējo. Es viennozīmīgi biju impressed. Jo parasti LARPos mēdzu pieķert sevi pie domas, "kas tad vēl nav sagatavots", tad te bija otrādi "wow, ir sagatavots kaut kas tāds!"

Tāpēc, no tāda viedokļa tas ir veiksmīgs pieteikums kā GMam, un es, teiksim, noteikti ņemtu viņu kādas spēles veidošanas komandā, jo zinu, ka visvisādu sīkumu sagatavošana un organizatoriskās padarīšanas ir svarīgas lietas, taisot spēles. Manuprāt, galvenokārt spēle nebija manās acīs tik veiksmīga tieši BB kauju kā tādu problēmātiskajam raksturam, nevis tāpēc, ka tā būtu slikti rīkota. Still, IMO, ir vērts darboties komandā, jo vairāki cilvēki allaž spēj ērtāk identificēt potenciālaš problēmas, game-breakerus vai vienkārši liekus elementus.

Kaudzēm bildes no spēles ir atrodamas šķiet, ŠEIT. (ja vien šī galerija nav privāta)

Epictail! (aka Superfantasy International)

Andza un Erns -- komiksu autori no [mazliet? bēdīgi? nedaudz? ārprātīgi?] slavenā latviešu internetkomiksu saita SUPERFANTASY ir palaiduši savu jauno projektu -- www.epictail.com. Pēc būtības, kā noprotu, tas ir tas pats Superfantasy tikai a) krāsains; b) angliski, tātad - plašākai auditorijai.

Šis solis, manuprāt, ir tikai loģisks un domāju, ka mums visiem vajag viņiem vēlēt veiksmi un cerēt, ka epictail.com drīz vien berzēs sānus ar citiem divu vīriešu dzimuma komiksu veidotāju (khe, khe) projektiem starptautiskajā arēnā.

Unhand thine Prius!

Par larperiem. Amerikā. Ņirgājas. Vai vajag vēl ko vairāk? Skatāmies:

http://www.trutv.com/video/operation-repo/unhand-thine-prius.html?link=truTVshlk

Ieslēdziet LV radio 1 šodien 10:00 !

Jo studijā būs divi LARPu komūnas pārstāvji un viens no phunlv lapas veidotājiem: Kamazs un Dveshy. Paklausīsimies, ko viņi labu vai ne tik ļoti pastāstīs par LARP'iem.
Klausīties LV Radio 1 tiešraidē no interneta var TE.

Papildināts: Tie, kas nedzirdēja interviju var noklausīties šeit būšot raksts Latvijas Avīzē kaut kad.

Bagātību meklēšana ebreju kapos miniLARPa recenzija

Es esmu nonācis pie secinājuma, ka esmu laikam kaut kāds LARPu Antons Ego no multenītes "Ratatuile". Proti, cilvēks, kurš tos aktīvi apmeklē un neatsaka savu dalību tajos, ja tiek aicināts, vairāk vai mazāk aktīvi līdzdarbojas tajos, bet pēc tam raksta iznīcinošas un nelāgi detalizētas recenzijas. Nē, nu labi, varbūt ne iznīcinošas, bet diezgan kritiskas un bieži vien piekasīgas. Tas droši vien nozīmē, ka vai nu man šis lauciņš nav piemērots, jo es konstanti pieprasu intensīvu geimpleju vai tīru atmosfēru vai man ir citas iekšēji augstas prasības. Vai arī vienkārši mums ir vēl kur attīstīties. Es gribētu cerēt, ka drīzāk ir otrais variants, nevis pirmais, jo tas nozīmē, ka šajās garajās recenzijās kāds atradīs konstruktīvu kritiku, kas palīdzēs uzlabot spēles, nevis tie ir kaut kāda īgņas burkšķējieni, kurus nevajadzētu publicēt vispār. Ceru gan.

Pagājušā nedēļas nogalē iznāca aizdoties uz diviem mini-larpiem, kurus katru ambiciozi ir rīkojis tikai viens cilvēks (bet, protams, ar citu palīdzību). Tie bija "Bagātību meklēšana ebreju kapos", kuru rīkoja Vilhelmīne aka Žanete, un "Battlestar Galactica LARP", kuru rīkoja Kristaps aka DarkJedi. Palūkosimies, kas tur sanāca. Sāksim ar pirmo.




Bagātību meklēšana ebreju kapos

In-game atskats no tēla jeb kas tur notika

Sākums
Atļaujiet man pastāstīt par kādu neveiksmīgu bagātību medīšanas atgadījumu pirms pāris dienām. Pirmkārt, atļaušos norādīt, ka vispār neesmu pilnīgs amatieris šajā lauciņā. Laiku pa laikam mēdzu iesaisīsties oportunistiskās akcijās, ja rezultātā var tikt pie pamatīgas summiņas, ieguldot relatīvi maz darba (respektīvi daudz darba īsā laika posmā). Par spīti tam šoreiz biju izrīkojies kā pilnīgs nāpslis. Saņēmis kādu aizdomīgu e-mailu par iespēju piedalīties bagātību atrakšanas ekspedīcijā tajā pašā vakarā, aiztraucos uz turieni pilnīgi nesagatavojies. Laikam jau tāpēc, ka neņēmu šo notikumu par pilnu, un lokācija bija tikai 5 minūšu brauciena attālumā no manas mājvietas. Tā nu es ierados ap desmitiem vakarā pie Ebreju kapiem, bruņots tikai ar šokolādes tāfelīti kabatā.

Pie kapiem satiku diezgan raibu tautu. Pirmais acīs dūrās kaut kāds aprobežos indivīds, strīpainās biksēs un ar pierīti, knapi pirksta platumā. Šis neandartālietis vārdā Gena pat neprata lasīt, bet bija piesitis savu "bratānu", kurš oriģināli bija saņēmis vēstuli, un tagad atbraucis uz "strelku". Pārējie bija mazliet iederīgāki tipāži - smalka paskata jaunkundze, kas uzdevās par antropoloģi, kaut kāda oportūniste nr 2 un vēl kāda klusāka rakstura būtne, kas "alka piedzīvojumus".

Pēc kāda brītiņa mums pievienojās vēl kaut kāds diezgan iereibis personāžs vārdā "Bondars", kurš pārsvarā uz visiem jautājumiem atbildēja ar frāzi "man ir citrons kabatā!", un mēs uzsākām ceļu iekšā mežā.

Nonācām itin drīz pie krustcelēm un apmulsām, ko iesākt tālāk. Antropoloģe, kurai acīmredzot bija aptuvena nojausma, ko pasākt dotajā situācijā, piedāvāja veikt informācijas ievākšanas rituālu, izsaucot kaut kādu enģeli. Daži no mums bija skeptiski, bet tā kā alternatīva bija kolektīva apgraizīšanās, es priecīgi piekritu pirmajam variantam. Paralēli rituālam satikām kaut kādu personāža IT (jo tāds bija uzraksts uz viņas cepurītes) paziņu, kas meklēja suni. Tas viss bija mazliet aizdomīgi, bet mēs nolēmām viņam parāk nepievērst uzmanību.

Kādu laiku likās, ka nekas nav noticis, bet tad sākās dīvainības. Mežā krūmos sāka skanēt dīvainas skaņas. Kad devos tās izpētīt, negaidīti no citas puses izleca laukā kaut kāds briesmonis ar garu degunu, un sāka plosīt suņa meklētāju. Gena devās noskaidrot attiecības kopā ar Bondaru, kamēr es nospriedu, ka stratēģija "ņemt kājas pār pleciem ir pareizāka", un mēs ar pārējām meitenēm nolēmām bēgt tālāk mežā (jo sasodītā būtne bija mūs nošķīrusi no izejas!).

Pēc laiciņa mums pievienojās arī Bondars ar Genu, kuram bija tikai saplēsta jaka un nedaudz skrāpējumi. Viņš kaut ko murgoja, ka tas esot bijis 20 gadnieks (cietumā atsēdēšanas laika ziņā) un apgājis Genas "prijomčikus".

Vidus
Es un pārējie ar nedaudz skaidrāku skatījumu uz realitāti manāmi vairāk nobijušies devāmies gar ceļu, izdzēsuši lukturīšus, cerēdami, ka neradījums mums nesekos. Taču tas to darīja. Par laimi attālumā ieraudzījām ugunskuru, un pie tā satikām kaut kādu dīvainu tēvaini. Tas bija kaut kāds šejienes iedzīvotājs, kurš bija diezgan neapmierināts ar mūsu kompāniju, taču eventuāli izspiedām no viņa informāciju, ka ir drošie ceļi, kas ļauj pārvietoties pa šejieni tā, ka nešķīstības neuzbrūk (kas padarīja neskaidru teoriju, vai pie briesmoņa parādīšanās bija vainīgs neveiksmīgi izpildīts antropoloģes rituāls). Kaut kad pa vidu šiem notikumiem pazuda kompanjons Bondars ar visu lietussargu.

Ar mokām izspiedām no ērmotā vīra, kurā virzienā mums jāiet, lai mēs būtu drošībā, un pagājuši baiļu pilni uz priekšu satikām ebreja spoku krustcelēs. Tā kā nebija skaidrs, kurā virzienā tālāk ir drošais ceļš, mēģinājām no spoka izspiest informāciju. Tas bija ar mieru kaut ko pastāstīt tikai, saņemot no manis dāvanā manu cepuri un atrodot savu mirušo sievu Elzu.

Ar Elzu bija tīrā neraža, ilgi pūloties izpiest informāciju no spoka Jakova Goldberga Hamura un vecā dīvaiņa, kuram bija pievienojies vecs nacistu spoks, beidzot atradām Elzu un aizvedām. Diemžēl pa ceļam Genu noēda briesmonis, un kļuvām vēl tramīgāki. Jakovs ļoti priecājās saticis savu draudzeni, un pastāstīja, ka izeja ir meklējama, ejot caur kaut kādu mirušo pilsētiņu un tur esot arī vērtīgās relikvijas, kuras mēs gribējām savākt "muzejam" (tie bija meli visiem šiem spocīgajiem radījumiem).

Beigas
Mazliet pamaldījušies, nonācām "ciematā/pilsētiņā", kur bija kaut kāda sieviete (spoks?) ar uzplēstām drēbēm (un daļēji ādu), kurai blakus gulēja viņas iemigušais vīrs. Izrādījās, ka te visus ir apkāvis "nezvērs", kurš pārtiek no elektrības, taču reiz nezvēru aizdzinis varonis. Jautājām, kur ir bagātības un varonis un ceļš laukā, bet viņa pieprasīja, lai pamodinām viņas vīru. Padziedot dziesmiņu, tas uzmodās un tālāk aktīvi traucēja mums sarunāties, līdz aizsūtīju viņu mežā uz vietu, kur esot 2 litri šņabja.

Knapi izspiedām informāciju par varoņa lokāciju, kur izrādījas aiz koka mita viens diedelnieks. Tas solījās parādīt, kur noracis varoni, bet par to viņu vajadzēja piekukuļot un piekukuļot. Aiz sevis šis dīvainis atstāja zobenu, ko pievācām. Tad mums uzklupa nezvērs un noēda kluso ceļabiedreni un gandrīz palikām bez zobena. Beigās kaut kā nopratām, ka mums laikam jānokauj nezvērs un tā arī izdarījām, precīzāk savainojām viņu, un tad klausījāmies viņa teiktajā, kas bija diezgan nesaprotams.

It kā tas tomēr bija IT kaimiņš, it kā nezvērs, it kā tas gribēja elektrību. Beigu beigās izspiedām bagātību lokāciju no viņa apmaiņā pret baterijām un informāciju par to, kur atrast transformatoru vairāk elektrībai. Bet tur nekā nebija, jo monstrs mums bija samelojis. Vīlušies devāmies mājās, tomēr priecādamies, ka esam dzīvi atšķirībā no Genas un vēl dažiem biedriem.

Formālais review

Pozitīvais
Spēle bija tipisks īslarps ar nedaudziem PC un vairumu NPC. No vienas puses tā bija manāmi labāka nekā biju gaidījis (atzīšos, ka manas ekspektācijas bija diezgan zemas), no otras puses tas nenozīmē, ka tā bija īpaši veiksmīga. Pozitīvais bija uzburtā atmosfēra (galvenkārt sākumā), kad apkārt ir nesaprotami trokšņi, briesmoņi un ir draudīga un baiļu sajūta. Šajā ziņā īpaši labi nostrādāja man nepazīstamie NPC pie ugunskura. Tāpat bija forši atspēlēti citi NPC (piem. Inxa spoks un Kikja kapracis). Arī PC šajā ziņā, ja ignorē iereibušo Aivvv, kurš galvenokārt traucēja atmosfērai un laikam tāpēc arī godīgi notinās spēlēt viens pats, bija interesanti (es nepacietību gaidīju, kādus vēl tekstus izspers laukā Gena). Kā vēl vienu plusu var minēt to, ka spēles gaitā nebija ne mazākās nojausmas, ka tā jau sen izjukusi pa vīlēm, un daudz kas notiek uz pašimprovizāciju (to keep show going), kas ir nerets mazlarpu vai larpu vispār liktenis.

Negatīvais
Diemžēl arī mīnusi bija gana bagātīgi. Motivācija un mērķi ātri vien pajuka, jo mirklī, kad tev uzbrūk citpasaules briesmonis un nokož vienu cilvēku, loģiskākais ir bēgt prom un neatgriezties, nevis vēl meklēt bagātības. Taču tad spēle beigtos, tāpēc PC paši piedomāja klāt sev robežas un to, ka atpakaļ nevar iet utt. Tādā ziņā meža večuks pareizi tās ierādīja, bet tik un tā visu laiku palika sajūta, ka mēs paši sev piedomājam klāt rīcības loģiku, jo spēle to nevienmēr piedāvāja. (piemēram, drošās taciņas ideja ātri vien izplēnēja, kad tika norādīts pavisam cits ceļš, kurp tālāk jādodas)

Tāpat jākritizē par spēles beigu daļas samurgotību, kad parādījās ciemats un briesmonis un varonis. Tas viss kļuva neskaidri un pārāk nelīmējās iekšā kopējā bildē. Vēl no detaļām, manuprāt, ja grib uzturēt atmosfēras larpu, tad cilvēkiem ar baltajām lentītēm nevajag apkārt tusēties un vajag maksimāli izvairīties no virtuāliem "tu to tagad neredzi, tagad redzi". Kā arī es neieteiktu apvienot dzeršanu ar šādu pasākumu. Lai arī zinu, ka naktī šādi sēdēt savādāk ir grūti, tas manāmi pazemina NPC kredibilitāti PC acīs, un brīžam tu neesi drošs, vai viss ir tā, kā tam jābūt. Pēdējais iebildums, kas radās dažiem no PC (laikam arī man), bija izteikti rasistiskā spēles ievirze. It kā jau lokācija to pieprasīja, bet kopumā tas šķita tomēr vairāk nepamatoti un bez seguma. Es esmu diezgan atvērts savos uzskatos, bet brīžam tas laikam likās jau slimīgi, nevis vienkārši kā atmosfēras elements.

Kopumā spēle sākumā izvērtās itin pozitīvi, pateicoties jaukajai sākuma sajūtai (migla, nakts, trokšņi + meža vecis) un par spīti neskaidrajam sākumam un initial informācijas trūkumam, bet līdz galam neizturēja un kļuva tipiski haotiska un nesaprotama. Viena cilvēka projektam tas nav slikti, bet ir vēl daudz kur attīstīties.

Hunter Prey - kvalitatīva sci-fi fanfilma

Kādu laiku atpakaļ šķiet Ishmaels parādīja kādu jauku fanfilmiņu: "Batman: Dead End", lai ilustrētu, ka fanfiction neaprobežojas tikai ar furijseksa fantāzijām vai otršķirīgas kvalitātes home-made video. Tā ir ļoti kvalitatīva (tieši vizuālā un scenārija ziņā) fanfilmiņa, kurā piedalās vairāki atpazīstami popkultūras tēli.

Šīs filmiņas autors, Sendijs Kollora (Sandy Collora), izrādās, nav licies mierā, bet klusi bīdijis savu nākamo projektu -- oriģināl sci-fi filmu (-iņu?), kas saucas "Hunter Prey". Nupatās izlēcis šīs filmas tīzer-treileris, kuru varat aplūkot augstāk. Kā noprotu sižets izskatās pēc "Plēsoņas" un "Ieslodzīto reiss" konstrukcijas ar StarWars atlīdzības mednieku estētiku (hei, Boba Fet!).

Šis fakts nebūtu briesmīgi ievērības cienīgs -- kaut kāds sci-fi action ar atgremotu un paredzamu sižetu un daudz stilīgiem kautiņiem. Tomēr autora iepriekšējais sniegums un fakts, ka tas nav Holivudas blokbāsters (ar miljonu budžetu), bet faktiski amatieru filma, liek tai pievērst lielāku uzmanību un izsniegt papildus uzticības kredītu. Tāpēc mēs gaidām.

Tikmēr var palasīties vairāk: http://io9.com/5199733/

Neiejūtīgs joks

Tikko uzdūros ne pārāk svaigai ziņai post-nukleārās Fallout3 spēles kontekstā, kas mani ļoti uzjautrināja. Šķiet, komentāri būs lieki, lasiet paši:

[..]Unfortunately, Fallout 3 designer Emil Pagliarulo from Bethesda Softworks unintentionally referenced that very subject during today's "Evolving Game Design: Today and Tomorrow, Eastern and Western Game Design" panel at GDC. It was an innocent poor choice of words, of course, an unintended flub that was both instantly cringe-worthy and darkly comedic.

After sarcastically revealing that he drinks cold medicine to find game design inspiration, Goichi Suda asked Pagliarulo whether Bethesda was planning on "a Japanese version of Fallout" to which the Fallout 3 designer said, "Well, what can we destroy in Japan?"

After processing that post nuclear destruction and an awkwardly long pause, Suda simply said "Wow..."<

I don't know. Maybe two major cities and more than 220 000 innocent people?

Ievērojama motociklista ķivere

Lielajos ziņu portālos parādījusies ziņa par motociklistiem, kas pamanījušies atklāt sezonu ar bīstamiem negadījumiem. Ja nu kāds no jums, dārgie PHUN lasītāji, ir vienlaikus fantasy gīks un motociklists, tad šāda ķivere jums garantēs ievērojamību uz ceļa -- svarīgs priekšnoteikums drošībai.

Jā, tā ir ķivere, tā maksā 100 $ un tā ir sertificēta (laikam). Radīšanā izmantoti dzīvnieku ragi, nagi, ādas, akmeņi no Amazones un vēl droši vien pāris kristāli ar dažādiem maģiskiem efektiem labākajās Diablo tradīcijās.

Pērkam laikam šeit.

Kurš gan negribētu dzīvot Diskpasaulē?

Domājams, ka visi Phun lasītāji ir dzirdējuši par vienu no mūsdienu lieliskākajiem un ražīgākajiem fantasy rakstniekiem Teriju Prečetu un viņa radīto Diskpasauli. Ja arī nav, tad tā nav liela bēda, jo citur tas tiek kompensēts ar uzviju - kādas Lielbritānijas pilsētas attīstītājs ir nolēmis vairākas ielas nosaukt tādos pašos vārdos, kādi ir ielām Diskpasaules pilsētā Ankh-Morporkā, proti "Treacle Mine Road" un "Peach Pie Street" jeb  Sīrupakas ceļā un Persikpīrāga ielā. Vietējie iedzīvotāji varēja izvēlēties sev tīkamākos no paša Terija Prečeta sastādīta 14 nosaukumu saraksta.

Jūlijā izsolē varēs iegādāties attiecīgo ielu nosaukumu plāksnītes kā suvenīrus. Iegūtie ienākumi tiks ziedoti labdarības fondam, kas atbalsta Alcheimera slimības izpēti, jo diemžēl pašam Terijam Prečetam ir konstatēta šī saslimšana. 

Vairāk lasiet šeit:

Daily Mail

"HitFruit" - uzmanies no noasinātiem mango!

Rīt, sestajā aprīlī, sākas Axas un Axela PHUN 3.0 pasākumā prezentētais ...errr...city-larps "HitFruit", kurā katra dalībnieka mērķis ir izslēgt no spēles kādu citu konkrētu spēles dalībnieku, kuru spēles organizētāji tam ir norādījuši. Izslēgšana notiek pasniedzot konkrētu augli. Aptuveni citējot Melno Čūsku: "Mana līdzšinējā militārā pieredze aprobežojās ar cīņu pret mežoņiem, kas bruņoti ar noasinātiem mango." Nu ko lai saka, Melnā Čūska, rītdien tev lieti noderētu šī pieredze!

Interesanti, ka par katru dalībnieku ir pieejams pat neliels dosjē, kurā redzama tā fotogrāfija, vārds, uzvārds, dzīvesvieta un pat tipiskais dienas plāns. Tāpat izdarot "uzbrukumu" svarīgi izvēlēties īsto "ieroci", jo katram ir tiesības izvēlēties vienu augli, pret kuru tam ir imunitāte.

Katrā ziņā, projekts ļoti interesants un mēs no PHUNa novēlam veiksmi visiem - gan organizatoriem, gan dalībniekiem! Uzmanieties no augļiem!

LARPs "Utumar Alive": NATO specvienība vs teroristi

Kurbijkurnē parādījies jauna larpa apraksts. Visu lasiet uz vietas, bet interesantākais dažos vārdos:

• sižets: NATO vs teroristi Afganistānā
• settings: reālistiskas mūsdienas
• ieroči: bumbiņpistoles
• rīko: daļēji pieredzējuši straikbolisti, daļēji (acīmredzot) pieredzējuši larperi

Man liekas, ka šis ir unikāls larps gan tā formāta, sižeta, gan organizatoru pēc. Ja gribat pamēģināt ko jaunu, ko jau nav 8x izmalis mūsu nelielais komjunitijs, DZHOIN DA AKŠON!

AWWWW! Crap. Tagad tikai pamanīju, ka tas notiek gandrīz vienlaikus ar DarkJedi BSG bumbiņlarpu, kas arī ir kaut kas jauns un interesants. Nu, nezinu, ko lai saka, muļķīgi sanāk, jo abi projekti ļoti interesanti.

Reportāža no spēļu vakara Siguldā

Atbraucām ar nokavēšanos - tā ap 19:15.

Neviena vairs nebija.
Dežūrtantuks teica, ka jau beidzies viss.
LOL.

1. aprīļa joki par videospēlēm kā filmām

IGN spēļu portāls ir uztaisījis mazu parodijvideo par spēli "Killzone 2" (kas ir lielbudžeta šūteris ar kosmiskajiem nacistiem) ar nosaukumu "Lovezone".




Izrādās, ka gadu pirms tam viņi bija paņirgājušies pamatīgāk un uztaisījuši šādu ticama paskata "Legend of Zelda" filmas treileri.

Haha, "Wheel of Time" pēdējā grāmata sadalīta trijās

Tas ir tāds populārs joks, ka slavenā fantasy grāmatu"Wheel of Time" sērijas nekad nespēs beigties. Sākotnēji šo joku uzturēja pats autors Roberts Džordans, visu laiku solīdams faniem, ka tūliņ wrap up'os notikumus, bet tā vietā izplūda vēl un vēl grāmatās (kuru kvalitāte, kā daži uzskata, uz beigām manāmi kritās). Tad pēc 11. grāmatas sarakstīšanas, viņš nosolījās, ka 12. būs pēdējā, lai arī cik gara tā nesanāktu, jo viņam tika diagnosticēta potenciāli nāvējoša kaite, un viņš baidījās, ka nepaspēs noslēgt grāmatu sēriju.

Diemžēl Džordans nomira neuzrakstījis pēdējo grāmatu, taču tā kā viņš bija atstājis gana daudz materiālu, lai kāds cits to varētu izdarīt, šo pienākumu uzņēmās cits fantasy autors Brendons Sandersons. Tā fani varēja cerēt, ka pēdējā grāmata parādīsies šogad vai nākamgad.

Tā vietā aizvakar noskaidrojās, ka pēdējā grāmata sanāktu pārāk gara, tāpēc tā tiks sadalīta trijās grāmatās, no kurām pirmā iznāks šogad 3. novembrī, bet pārējās kaut kad tālākajos gados. Daži fani ir dusmīgi, ka viņus atkal "uzmet". Citi - priecīgi, ka būs vēl vairāk "Wheel of Time" grāmatas. Un vēl daži baidās, ka viņus nepiemeklē paša Roberta liktenis, proti, ka tikai viņi nenomirst, tā arī nepieredzējuši grāmatas beigas.

Oficiālo Brendona Sandersona paskaidrojumu var lasīt viņa blogā.

Spēles "Katanas ieceļotāji" vēsture un vēl šis tas

Tā kā daudzi no mums un jums ir aizrāvušies ar galda spēlēm, gribēju padalīties ar savu atradumu Wired blogā: tur ir interesants raksts par galda spēlēm, patiesībā vienu konkrētu, ar kuru jūs arī esat iepazinušies: "Katanas ieceļotāji". Tur ir īsa spēles izveides vēsture, mazliet par tās autoru un diezgan dziļa pašas spēles kā mūsdienu popkultūras elementa ("Katanas ieceļotāji" ir pārdoti 15 000 000 kopijas visā pasaulē -- divreiz vairāk nekā HALO!) analīze.

Jebkurā gadījumā: ejam uz WIRED un lasām rakstu.

Spēļu vakars Siguldā

Rīt, 2. aprīlī, plkst 18:30 Siguldas Jauniešu dome aicina jauniešus uz spēļu vakaru. Pasākums notiks Siguldas pilsētas kultūras namā Pils ielā 10.

Viņi paši saka, ka pasākums iecerēts neformālā gaisotnē, dzerot tēju un klausoties mūziku, un aicina ierasties kopā ar draugiem. Plānots spēlēt „Alias”, „Monopols”, „Rummikub” (hm, nezinu, kas tas ir?) un „Katanas ieceļotāji” un rezultatīvākie spēlētāji saņems balvas.

Zinot, ka PHUN bloga lasītāji aizraujas ar spēlēm, mēs arī viņus aicinam doties uz šo pasākumu. Pačukstēšu, ka es ar Kamazu plānojam apmeklēt spēļu vakaru un arī iepazīstināt organizētājus ar citām spēlēm. Varbūt pat satiksim kādas "jaunas asinis", ko piesaistīt PHUN pasākumiem un varbūt pat LARP'iem.

Varbūt komentāros iemetiet, vai kāds plāno braukt - sarunāsim to darīt kopā. Var sazināties arī ar mums personiski.

Raksts no Siguldas Jauniešu domes, kas vārdos ļoti skops.

Siguldas pilsētas kultūras nams kartē:


View Larger Map

P.S. Siguldā pavisam nesen atvērts "labākais kinoteātris Latvijā", kā to atzinuši saita Kakao.lv raksta autori. Var ieplānot arī kādu seansa apmeklējumu un skatoties filmu uzkost suši vai spring rolls, vai iedzert Mojito.

Vampīri ir mūsu vidū! (April, april)

Jē, rait, šodien ir pirmais aprīlis un ikvienam ir pienākums izjokot ikvienu. Man patika apollo.lv versija par to, ka Borats uzņems nākamo filmu par Latviju, bet, protams, līdzīgas ziņas ir atrodamas visur kur.

Mēs, kā jau cienījams interneta resurss, kuru lasa ievērojams skaits regulāru apmeklētāju (april, april), arī esam spiesti sekot šai modei.

Tad nu šis garais ievads bija vajadzīgs tikai tādēļ, lai es varētu pateikt: vampīri ir mūsu vidū! (april, april! Ja tie eksistētu, tad ar vienkāršas statistika palīdzību iespējams secināt, ka faktiski nevis katrs desmitais būtu vampīrs, bet otrādi -- cilvēks būtu liels retums. Anyways, lasām: http://punkrockor.wordpress.com/2009/03/26/on-vampires-and-stochastic-processes/)

P.S.
Ir daudz dažādu versiju par vampīru fizioloģiju, bet, kā saprotu, parasti viņi nemirst, ja nav asiņu. (Un asiņu varētu pietrūkt pie liela vampīru skaita.) Viņi vienkārši jūtās slikti. Tobiš, ja vampīri eksistētu, tad visa pasaule būtu pilna ar drūmiem, depresīviem gotiem. Right?